Bolīvija ir valsts, kas atrodas Dienvidamerikas centrālajā daļā, uz dienvidrietumiem no Brazīlijas. Ziemeļaustrumos robežojas ar Brazīliju, dienvidaustrumos ar Paragvaju, dienvidos ar
Argentīnu, bet rietumos ar Peru. Tā ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm, kam nav pieejas pie jūras. Lielāko daļu valsts aizņem grūti pieejami kalni un ielejas. Pie Bolīvijas robežas atrodas pasaulē lielākais augstkalnu ezers - Titikaka. Bolīvija ir "visindiāniskākā" Dienvidamerikas valsts. Puse tās iedzīvotāju ir indiāņi, kuri pieder pie kečvu un aimaru tautām. Līdz 1825. gadam valsts bija Spānijas kolonija. Pie Sukres pilsētas spāņi tika sakauti, un nodibinājās republika. Jauno valsti nosauca par Bolīviju, brīvības cīnītāja Simona Bolivara vārdā. Tādēļ Sukre vēl joprojām tiek uzskatīta par Bolīvijas galvaspilsētu, lai gan valdība atrodas Lapasā. Bolīvija ir alvas zeme. Te iegūst arī svinu, cinku, sudrabu un citus metālus. Tūristi ierodas apskatīt arī Titikakas ezeru, kurā atrodas arī indiāņu svētvietas - Saules un Mēness salas un kur esot mitinājušies dievi - pasaules radītāji. Te atrodas arī senās indiāņu pilsētas Tiavanakas drupas.